Čau, visiem!
Pagājusi pirmā nedēļa Prešovā ar daudz notikumiem un jaunām sejām. "Nedeľa" slovāku valodā patiesībā nozīmē svētdiena nevis nedēļa. :)
Kojās sāk parādīties arvien vairāk erasmusnieku. Kad lielākā daļa ir klāt, izlemjam pirmo vakaru pavadīt, nogaršojot slovāku nacionālos ēdienus. Devāmies uz vietu Šarisska Chiza, kur es jau biju bijusi. Tāpēc šoreiz paņēmu nevis haluški, bet gan pirogi - kartupeļu pelmeņus ar aitas sieru pa vidu. Ļoti garšīgi, atgādina poļu pīrāgus.
Pagājusi pirmā nedēļa Prešovā ar daudz notikumiem un jaunām sejām. "Nedeľa" slovāku valodā patiesībā nozīmē svētdiena nevis nedēļa. :)
Kojās sāk parādīties arvien vairāk erasmusnieku. Kad lielākā daļa ir klāt, izlemjam pirmo vakaru pavadīt, nogaršojot slovāku nacionālos ēdienus. Devāmies uz vietu Šarisska Chiza, kur es jau biju bijusi. Tāpēc šoreiz paņēmu nevis haluški, bet gan pirogi - kartupeļu pelmeņus ar aitas sieru pa vidu. Ļoti garšīgi, atgādina poļu pīrāgus.
Kompānija raibu raibā - šeit ir francūži, turki, vācietis, ukrainis, amerikāniete un grieķietes. Visi super draudzīgi un laipni. Vakars, protams, nebeidzās restorānā, bet tas lai paliek pie mums.
Kojās jāpierod, ka šeit ir komandantes visu laiku, ieejas kartiņa ir jāuzrāda katru reizi, nākot iekšā pa durvīm. Nedod Dievs, ja tu pazaudēsi savu kartiņu un gribēsi atgriezties koju istabā. Tas atgadījās Džesikai, un, lai gan nesaprotu slovāku valodu, varu tikai teikt, ka negribētu būt viņas vietā, komandante bļauj virsū, netic uz vārda un runa par kompromisu nepastāv. Pēc pusnakts atgriezties kojās ir iespējams katrā apaļā stundā 15 minūšu starplaikā (no 1:00 - 1:15, 2:00-2:15 utt. līdz 6 no rīta).
Kojās jāpierod, ka šeit ir komandantes visu laiku, ieejas kartiņa ir jāuzrāda katru reizi, nākot iekšā pa durvīm. Nedod Dievs, ja tu pazaudēsi savu kartiņu un gribēsi atgriezties koju istabā. Tas atgadījās Džesikai, un, lai gan nesaprotu slovāku valodu, varu tikai teikt, ka negribētu būt viņas vietā, komandante bļauj virsū, netic uz vārda un runa par kompromisu nepastāv. Pēc pusnakts atgriezties kojās ir iespējams katrā apaļā stundā 15 minūšu starplaikā (no 1:00 - 1:15, 2:00-2:15 utt. līdz 6 no rīta).
Nākamajā rītā mani sagaida pārsteigums, jo ierodas mana istabas biedrene - Andrea no Melnkalnes. Ļoti draudzīga, atsaucīga, bet diezgan skaļa - īsta dienvidniece. Viņa neatbrauca caur ERASMUS programmu, bet gan ar citu, līdz ar to ESN nav piešķīris buddy, pašai jātiek ar visu galā. Tad nu cenšamies palīdzēt, meklēt kādu slovāku, kas var tulkot utt. Man neizdevās nokārtot ISIC dokumentus, centīšos to izdarīt atkal pirmdien. Ar ISIC lielākā daļa vilcienu Slovākijā ir par velti.
Šodien ir nacionālā picas diena, ko ar grieķietēm nepalaižam garām. :) Francūzis Kventins atvedis savu ģitāru, ukrainis Rostislavs labi dzied, tad, nu, mums atliek klausīties koncertu virtuvē. Vēlas sarunas un UNO kāršu vakari virtuvē sāk kļūt par ikdienu.
Šodien ir nacionālā picas diena, ko ar grieķietēm nepalaižam garām. :) Francūzis Kventins atvedis savu ģitāru, ukrainis Rostislavs labi dzied, tad, nu, mums atliek klausīties koncertu virtuvē. Vēlas sarunas un UNO kāršu vakari virtuvē sāk kļūt par ikdienu.
Brīvdienas sākam ar pilsētas tālāku apguvi. Vēl joprojām mūsu mīļākā vieta ir tieši vecpilsētas centrs, tiesa, sestdienā viss ir ciet. Par laimi, viena kafejnīca ir vaļā. Cenas te ir ļoti pieņemamas.
Arī trolejbusus sākam aprast. Vispār sabiedriskais transports ir ļoti ērts, biļete 40 centi, bet ar ISIC drīz tie pārvērtīsies par 25 centiem. Arī lielveikalus sākam iepazīt un nepalaižam garām izpārdošanas. :)
Nākamnedēļ, respektīvi, pirmdien ir pirmā oficiālā mācību diena Prešovas Universitātē, erasmusniekiem pirmā tikšanās ar erasmus koordinatori, ESN utt. Tad arī beidzot uzzināšu savu lekciju grafiku.
Vienīgais mīnus šeit ir tas, ka grūti izsekot Olimpiskajām spēlēm. Ja kāds var padalīties ar lapām, kur visērtāk skatīties mūsējos (ja pats esi ārzemēs), tad tas būtu ļoti jauki. :)
Līdz nākamajai reizei!
Līdz nākamajai reizei!