Čau!
Pēc Itālijas mans ilgi gaidītais brauciens uz Ukrainu. Ko tur? Es braucu uz Tezē jauniešu reģionālo tikšanos, dzīvošu ukraiņu viesģimenē un 5 dienas mana programma un dienas ritms būs pilnīgi citādāks.
Pēc Itālijas mans ilgi gaidītais brauciens uz Ukrainu. Ko tur? Es braucu uz Tezē jauniešu reģionālo tikšanos, dzīvošu ukraiņu viesģimenē un 5 dienas mana programma un dienas ritms būs pilnīgi citādāks.
27. aprīļa pēcpusdienā iekāpju autobusā un braucu līdz Užgorodai. Stundu gaidām uz robežas, pases pārbauda 3 reizes. Pusnaktī vilciens uz Ļvovu. Pirmais kultūršoks. Nekad nebiju braukusi ar tādu vilcienu, kur kupejā gultas 2 stāvos un 4 cilvēki guļ. Tikai krievu filmās biju ko tādu redzējusi. Grūti bez valodas te iztikt. Neviens angliski tev neatbildēs. Kaut cik krievu valodu no filmām saprotu, bet pati atbildēt vai lasīt - nē. Kur, nu, vēl ukraiņu. (Skolā krievu valodu neapguvu, izvēlējos vācu valodu) Pirmā nakts diezgan bailīga, telefonam internets neiet, jaunais tarifs pieslēdzas tikai no rīta. Sarunāties nevaru, tā nu uzticos sev un tikai sev. No rīta piecos mūs modina. Blakus gultā krācošais večuks pamodies un grib runāties. Kad mēģinu atbildēt, ka dodos uz kristiešu konferenci, viņš man piedāvā prjaņikus: "Tu esi kristiete, man nav žēl". Patiesi sirsnīgi.
Visu dienu pavadu Ļvovā viena pati, jo tikšanās sākas tikai pēcpusdienā. Tā kā ierodos šeit sešos no rīta - daudz laika, lai apskatītu visas tūristu vietas. Otrais kultūršoks ir par sabiedrisko transportu. Nebiju gaidījusi, ka autobusi un tramvaji būs TIK veci! Iekāpju tramvajā, man dod naudu atpakaļ un saka, ka tikko salūzis, nekustēsies. Lai eju meklēt citu. Pēcpusdienā iečekojos konferencē, uzzinu, kur dzīvošu. Kopā ar polieti Magdu, vācietēm Johannu un Leonīju mēs paliksim pie Kristīnas - ārkārtīgi dāsnas ukrainietes, kurai pieder māja vēl remonta stadijā. Savu bērnu aizsūtījusi pie vecvecākiem, lai netraucē, viņa ir gatava atdot mums visu, saklājusi mums gultas un matračus. Mūsu līdzpaņemtie paklājiņi un guļammaisi paliek neizmantoti.
Vakarā dodamies uz mūsu pirmo kopīgo lūgšanu sporta hallē. Viss notiek divās valodās, visi ir ārkārtīgi priecīgi mūs uzņemt. Zāle pārpildīta. Bet oficiālā atklāšana būs nākamajā rītā Nacionālajā operā. Pēc piepildīta vakara atgriežamies mājās un ieslīgstu dziļā miegā.
Visu dienu pavadu Ļvovā viena pati, jo tikšanās sākas tikai pēcpusdienā. Tā kā ierodos šeit sešos no rīta - daudz laika, lai apskatītu visas tūristu vietas. Otrais kultūršoks ir par sabiedrisko transportu. Nebiju gaidījusi, ka autobusi un tramvaji būs TIK veci! Iekāpju tramvajā, man dod naudu atpakaļ un saka, ka tikko salūzis, nekustēsies. Lai eju meklēt citu. Pēcpusdienā iečekojos konferencē, uzzinu, kur dzīvošu. Kopā ar polieti Magdu, vācietēm Johannu un Leonīju mēs paliksim pie Kristīnas - ārkārtīgi dāsnas ukrainietes, kurai pieder māja vēl remonta stadijā. Savu bērnu aizsūtījusi pie vecvecākiem, lai netraucē, viņa ir gatava atdot mums visu, saklājusi mums gultas un matračus. Mūsu līdzpaņemtie paklājiņi un guļammaisi paliek neizmantoti.
Vakarā dodamies uz mūsu pirmo kopīgo lūgšanu sporta hallē. Viss notiek divās valodās, visi ir ārkārtīgi priecīgi mūs uzņemt. Zāle pārpildīta. Bet oficiālā atklāšana būs nākamajā rītā Nacionālajā operā. Pēc piepildīta vakara atgriežamies mājās un ieslīgstu dziļā miegā.
Otrajā dienā mums ievads un oficiālā atklāšana Nacionālajā operā. Runā gan brāļu kopienas vadītājs brālis Aloīzs, gan pilsētas mērs, dažādu konfesiju baznīcu galvas, uzstājas Ukrainas austrumos piedzīvotā kara upuri / vietējie bērni, kuri bija spiesti pārcelties uz citu vietu. Ukraina ir smagi cietusi, ir nabadzīga, bet ir gatava uzņemt savās mājās tūkstošus jauniešus no visas pasaules, tai skaitā mani. Tas ļoti iekrīt sirdī.
Pārējās dienās programma līdzīga - rīta lūgšana mājās, Bībeles grupiņa, dienas lūgšana, pusdienas parkā, nodarbība / lekcija pēc izvēles, vakariņas parkā, vakara lūgšana, atgriešanās mājās. Par visu sīkāk skaties galerijas slaidos.
Tezē lūgšanas notiek caur slavēšanas dziesmām. Jebkurās valodās. Šeit, protams, uzsvars bija ar ukraiņu vārdiem. Tad seko lasījums no Bībeles, kas tiek tulkots 10 valodās (pēc angļu un franču, pārējās valodās tulko tikai pašu svarīgāko, aptuveni 1 pantu). Pa vidu tiek iestarpinātas dziesmas. Tad ir aptuveni 10 minūšu klusuma mirklis. Visi apklust, sastingst. Liekas, laiks apstājas. Šis brīdis ir ļoti iedarbīgs. Tad seko lūgšana un atkal dziesmas. Brāļi aiziet, bet cilvēki paliek un dzied.. Nav tādu asi norautu beigu, cilvēki pakāpeniski iziet no baznīcas/šajā gadījumā - halles.
Priekšpēdējā vakarā mums lūgšanā ap krustu uzsprāga halles griestu lampa. Te viss ir ļoti vecs un nevar pavilkt tik intensīvu elektrības lietojumu (mikrofoni, apgaismojumi..). Lampa sāk degt, mūs evakuē. Tāda nesaprašanas sajūta, puse dodas mājās, puse paliek un ko gaida. Tad spontāni tiek paziņots, ka lūgšana turpināsies pļavā. Visi a capella dzied, tiek atnesta arfa. Diezgan emocionāli.
Pārējās dienās programma līdzīga - rīta lūgšana mājās, Bībeles grupiņa, dienas lūgšana, pusdienas parkā, nodarbība / lekcija pēc izvēles, vakariņas parkā, vakara lūgšana, atgriešanās mājās. Par visu sīkāk skaties galerijas slaidos.
Tezē lūgšanas notiek caur slavēšanas dziesmām. Jebkurās valodās. Šeit, protams, uzsvars bija ar ukraiņu vārdiem. Tad seko lasījums no Bībeles, kas tiek tulkots 10 valodās (pēc angļu un franču, pārējās valodās tulko tikai pašu svarīgāko, aptuveni 1 pantu). Pa vidu tiek iestarpinātas dziesmas. Tad ir aptuveni 10 minūšu klusuma mirklis. Visi apklust, sastingst. Liekas, laiks apstājas. Šis brīdis ir ļoti iedarbīgs. Tad seko lūgšana un atkal dziesmas. Brāļi aiziet, bet cilvēki paliek un dzied.. Nav tādu asi norautu beigu, cilvēki pakāpeniski iziet no baznīcas/šajā gadījumā - halles.
Priekšpēdējā vakarā mums lūgšanā ap krustu uzsprāga halles griestu lampa. Te viss ir ļoti vecs un nevar pavilkt tik intensīvu elektrības lietojumu (mikrofoni, apgaismojumi..). Lampa sāk degt, mūs evakuē. Tāda nesaprašanas sajūta, puse dodas mājās, puse paliek un ko gaida. Tad spontāni tiek paziņots, ka lūgšana turpināsies pļavā. Visi a capella dzied, tiek atnesta arfa. Diezgan emocionāli.
Piektajā dienas rītā nākas izlaist pēdējo lūgšanu, lai paspētu uz vilcienu atpakaļ uz Užgorodu. Namamātei Kristīnei asaras acīs, bija pieķērusies pie mums, četrām. Nekad nedrīkst novērtēt viesmīlību un uzupurēšanos par zemu. Šajās dienās garīgi uzlādējos, atvēru acis un sapratu, cik es esmu laimīga, man viss ir dots. Vienmēr zināju, ka Ukraina ir nabadzīga, bet nezināju, ka TIK ļoti. Un tā atrodas tepat, pie Eiropas. Kontrasts var būt tik liels... Tagad novērtēju savu situāciju un esmu pateicīga Dievam. Un saprotu, kāpēc Prešovā ir ap 600 ukraiņu studentu. Visi sniedzas pēc labākām iespējām.
Užgorodā iekāpju autobusā un diži tālāk netieku. Uz robežas stāvam 3 stundas. Mūsu pases tiek pārbaudītas 4 reizes, kuras laikā ir arī jāizkāpj no busa, jāpaņem visas somas un jāiet uz muitu, kur pārbauda visu, iztaujā, ko darīju Ukrainā. Uz sienām plakāti, ka Eiropas Savienībā nedrīkst ievest gaļu un piena produktus.
Pusnaktī esmu mājās. Nu, ko.. Mani Eiropas ceļojumi ir beigušies. Vairāk nav pasūtītas nevienas biļetes. Tagad jānoliek eksāmeni, jāsarauj gada projekts (jeb kursa darbs) priekš Vidzemes Augstskolas, tas jāaizstāv un jāpaceļo pa Slovākiju. Par to nākamreiz.
Užgorodā iekāpju autobusā un diži tālāk netieku. Uz robežas stāvam 3 stundas. Mūsu pases tiek pārbaudītas 4 reizes, kuras laikā ir arī jāizkāpj no busa, jāpaņem visas somas un jāiet uz muitu, kur pārbauda visu, iztaujā, ko darīju Ukrainā. Uz sienām plakāti, ka Eiropas Savienībā nedrīkst ievest gaļu un piena produktus.
Pusnaktī esmu mājās. Nu, ko.. Mani Eiropas ceļojumi ir beigušies. Vairāk nav pasūtītas nevienas biļetes. Tagad jānoliek eksāmeni, jāsarauj gada projekts (jeb kursa darbs) priekš Vidzemes Augstskolas, tas jāaizstāv un jāpaceļo pa Slovākiju. Par to nākamreiz.