Čau!
Visi lielie ceļojumi beigušies un maija mēnesis klāt. Eksāmeni iet pilnā sparā un pirmie erasmusnieki jau brauc mājās. Viss sākas ar ukraiņiem Aņu un Vladu. Un pēc tam mana istabas biedrene Andrea un portugālietes Džesika un Mariana. Maijā man jānokārto viss ar augstskolu, jānoliek eksāmeni un jāpabeidz mans gada projekts Vidzemes Augstskolai.
Visi lielie ceļojumi beigušies un maija mēnesis klāt. Eksāmeni iet pilnā sparā un pirmie erasmusnieki jau brauc mājās. Viss sākas ar ukraiņiem Aņu un Vladu. Un pēc tam mana istabas biedrene Andrea un portugālietes Džesika un Mariana. Maijā man jānokārto viss ar augstskolu, jānoliek eksāmeni un jāpabeidz mans gada projekts Vidzemes Augstskolai.
Vispār tāda jocīga sajūta, grafiks ir izmainījies, daži jau mājās, citiem eksāmeni beigušies un jau ceļo, man vēl kursa darbs pacietīgi gaida, kad to pabeigšu. Kad kojas paliek tukšākas, visi vēl vairāk saprot, cik svarīgi ir būt kopā šos pēdējos brīžus, tāpēc virtuvē pulcējamies katru vakaru, kad kāds iet ārā ēst, visi tiek aicināti, kad kāds iet uz Ponorka bāru, visi iet, kad kādam ideja par pasēdēšanu kādā krogā, visi ir klāt. Protams, mums notiek Eirovīzijas kopīgā skatīšanās, jūtam līdzi par mūsējām valstīm, izglītojam citus, kuriem šī ir pirmā reize. Maija mēnesī gribēju braukt uz Tatriem biežām, taču sākās diezgan ilgs lietus periods. Biju iestrēgusi savā istabā. Kad Taņa aizbrauc atpakaļ uz Krieviju, savā dzīvoklītī palieku viena.
Vienu dienu amerikāniete Izabella kopā ar ukraini Rostiku uzaicina uz vīna degustāciju Tokaji apvidū tieši pie Ungārijas robežas. Apmeklējām vīna rūpnīcu, kura apbalvota ar neskaitāmām balvām un atzīta par labāko Slovākijā. Citu dienu dodamies uz Šariš pilsdrupām netālu esošajā kalnā, ko varu redzēt no 12. stāva loga mūsu kojās. Tad notiek arī atvadu vakari Bībeles grupiņā, pēdējā reize Language cafe.
Maija beigās izdodas aizskriet uz Tatru kalniem kopā ar Anni, lai pakāptos līdz Skoka ūdenskritumam un atvilktu elpu no datora un gada projekta.
Turki aizbrauc pēdējo mēnesi pavadīt pie saviem radiniekiem, citiem Vācijā, citiem Šveicē. Tad, nu, sanāk atvadīties jau tagad. Pēdējās nedēļas mēs te esam kāda puse no visa bariņa.
Un tad jau sākas atskaite līdz mājās braukšanai, un kas vēl jāpaspēj izdarīt. Aizbraucam līdz Košicei, izstaigājamies un pavadām jauku pēdējo dienu tur. Prešovā būdamas arī aizejam uz kādu muzeju, citādāk tā būtu kauna lieta, ja to neizdarītu. Nedēļu pirms došanās mājup nododu savu kursa darbu. Tad pāris dienas pievienojos saviem radiniekiem un mammai, kuri atbraukuši uz Tatriem un pie reizes savākt mani. Aizbraucam arī uz Zemajiem Tatriem, uzkāpjam Hopoka virsotnē, redzam kalnu kazu jeb kamziku, apmeklējam Demanovskas stalaktītu alu. Pa vidu taisu savu prezentāciju, lai aizstāvētu savu kursa darbu, gatavojos pēdējam eksāmenam un satiekos ar draugiem, kuri grib atvadīties no manis. Vēl te, Prešovā, notiek pilsētas svētki, daudz dažādu koncertu pa brīvu. Skaties galeriju ar visu, kas notika šajā periodā!
Vienu dienu amerikāniete Izabella kopā ar ukraini Rostiku uzaicina uz vīna degustāciju Tokaji apvidū tieši pie Ungārijas robežas. Apmeklējām vīna rūpnīcu, kura apbalvota ar neskaitāmām balvām un atzīta par labāko Slovākijā. Citu dienu dodamies uz Šariš pilsdrupām netālu esošajā kalnā, ko varu redzēt no 12. stāva loga mūsu kojās. Tad notiek arī atvadu vakari Bībeles grupiņā, pēdējā reize Language cafe.
Maija beigās izdodas aizskriet uz Tatru kalniem kopā ar Anni, lai pakāptos līdz Skoka ūdenskritumam un atvilktu elpu no datora un gada projekta.
Turki aizbrauc pēdējo mēnesi pavadīt pie saviem radiniekiem, citiem Vācijā, citiem Šveicē. Tad, nu, sanāk atvadīties jau tagad. Pēdējās nedēļas mēs te esam kāda puse no visa bariņa.
Un tad jau sākas atskaite līdz mājās braukšanai, un kas vēl jāpaspēj izdarīt. Aizbraucam līdz Košicei, izstaigājamies un pavadām jauku pēdējo dienu tur. Prešovā būdamas arī aizejam uz kādu muzeju, citādāk tā būtu kauna lieta, ja to neizdarītu. Nedēļu pirms došanās mājup nododu savu kursa darbu. Tad pāris dienas pievienojos saviem radiniekiem un mammai, kuri atbraukuši uz Tatriem un pie reizes savākt mani. Aizbraucam arī uz Zemajiem Tatriem, uzkāpjam Hopoka virsotnē, redzam kalnu kazu jeb kamziku, apmeklējam Demanovskas stalaktītu alu. Pa vidu taisu savu prezentāciju, lai aizstāvētu savu kursa darbu, gatavojos pēdējam eksāmenam un satiekos ar draugiem, kuri grib atvadīties no manis. Vēl te, Prešovā, notiek pilsētas svētki, daudz dažādu koncertu pa brīvu. Skaties galeriju ar visu, kas notika šajā periodā!
14. jūnijā aizstāvu savu kursa darbu / gada projektu caur skype, saņemu ieskaiti, kas nozīmē, man viss ir nokārtots ar augstskolu, nav nekādu parādu, līdz ar to varu doties erasmus praksē uz Islandi. Jā, es šo vasaru pavadīšu Islandē. Surprise!
Vakarā vēl palikušie erasmusnieki dodamies uz Dublin krogu pavadīt pēdējo vakaru kopā ar mani. Vēl pēdējā lieta manā bucket list / sarakstā ir uzkāpt paugurā pie mūsu kojām naktī, lai redzētu laternām izgaismoto pilsētu. Jā, skats fantastisks. Lielisks noslēgums. Eh.. noslēgums..
15. jūnijs ir mana pēdējā diena Slovākijā. Saņemu visus vajadzīgos dokumentus, visi eksāmeni nolikti uz A līmeni, izvācos no kojām. Atvados no draugiem un pirms braukšanas prom izrādu Prešovu saviem radiniekiem. Izstaigājam vecpilsētu no nobaudām haluški un pirogus. Un tad seko nakts brauciens līdz Latvijai. Jā, mans erasmus studiju periods ir beidzies. Laiks paskrēja pilnīgi nemanot. Šajos mēnešos satiku tik daudz pozitīvu cilvēku, mācījos angļu valodā, daudz ceļoju, iepazinu Slovākijas kultūru un pats galvenais, pielāgojos jaunai videi un ieguvu milzīgu pieredzi. Kad esi pieradis pie cita dzīves ritma, atgriezties Latvijā nemaz nebija tik viegli, jutu apgrieztu kultūras šoku, kad no vienas vides tieku iemesta citā. Adaptēties, adaptēties un vēlreiz adaptēties..
Ar šo bloga ierakstu beidzas mans stāsts par Slovākiju. Paldies visiem, kuri to lasīja un dzīvoja man līdzi. Pavisam drīz sāksies jauna rakstu sērija par manu ikdienu Islandē. Gaidiet paziņojumus!
Ďakujem!
Vakarā vēl palikušie erasmusnieki dodamies uz Dublin krogu pavadīt pēdējo vakaru kopā ar mani. Vēl pēdējā lieta manā bucket list / sarakstā ir uzkāpt paugurā pie mūsu kojām naktī, lai redzētu laternām izgaismoto pilsētu. Jā, skats fantastisks. Lielisks noslēgums. Eh.. noslēgums..
15. jūnijs ir mana pēdējā diena Slovākijā. Saņemu visus vajadzīgos dokumentus, visi eksāmeni nolikti uz A līmeni, izvācos no kojām. Atvados no draugiem un pirms braukšanas prom izrādu Prešovu saviem radiniekiem. Izstaigājam vecpilsētu no nobaudām haluški un pirogus. Un tad seko nakts brauciens līdz Latvijai. Jā, mans erasmus studiju periods ir beidzies. Laiks paskrēja pilnīgi nemanot. Šajos mēnešos satiku tik daudz pozitīvu cilvēku, mācījos angļu valodā, daudz ceļoju, iepazinu Slovākijas kultūru un pats galvenais, pielāgojos jaunai videi un ieguvu milzīgu pieredzi. Kad esi pieradis pie cita dzīves ritma, atgriezties Latvijā nemaz nebija tik viegli, jutu apgrieztu kultūras šoku, kad no vienas vides tieku iemesta citā. Adaptēties, adaptēties un vēlreiz adaptēties..
Ar šo bloga ierakstu beidzas mans stāsts par Slovākiju. Paldies visiem, kuri to lasīja un dzīvoja man līdzi. Pavisam drīz sāksies jauna rakstu sērija par manu ikdienu Islandē. Gaidiet paziņojumus!
Ďakujem!