Hæ!
Esmu Islandē! Gan jau pa šo laiku esat to pamanījuši. Sveicieni visiem, kuri par mani interesējās. Ar šo ierakstu sākšu jaunu rakstu sēriju par maniem nākamajiem Erasmus piedzīvojumiem.
Tā kā esmu slinka uz rakstīšanu, es fokusēšos vairāk uz fotogrāfijām.
Bet no sākuma vispār jāpastāsta, kur, kāpēc un ko es te daru.
Esmu Islandē! Gan jau pa šo laiku esat to pamanījuši. Sveicieni visiem, kuri par mani interesējās. Ar šo ierakstu sākšu jaunu rakstu sēriju par maniem nākamajiem Erasmus piedzīvojumiem.
Tā kā esmu slinka uz rakstīšanu, es fokusēšos vairāk uz fotogrāfijām.
Bet no sākuma vispār jāpastāsta, kur, kāpēc un ko es te daru.
2018. gada vasaru es pavadu Reijkjavikā strādājot, precīzāk es te atrodos praksē. Mana darba vieta ir Reykjavik Downtown HI Hostel jeb hostelis netālu no galvaspilsētas centra. Es esmu recepcijā pie reģistratūras galda un atbildu par rezervācijām, iečekoju viesus, atbildu uz epastiem, telefona zvaniem, rezervēju tūres, sniedzu atbildes par apskates vietām pilsētā un ārpus, esmu gide, pildu arī istabenes/apkopējas pienākumus, gatavoju kafiju, brokastis.. visu, ko vajag. Neskaitot 2 istabenes, pa dienu es esmu šeit viena pati un visi pienākumi jāpaspēj izpildīt 8 stundu laikā.
Dzīvoju es mājā, ko dalu ar 10 jauniešiem, kuri strādā HI (Hostelling International) ķēdes hosteļos. Pirmo mēnesi dzīvoju viena istabiņā, bet sākot ar augustu man pievienojās austriete Lisa. Mājā esam jaunieši no visādām valstīm - Itālija, Nīderlande, Austrija, Ēģipte, Bulgārija, Ungārija, Dānija, Turcija, Lietuva. Nav tāds brīdis, kad visi būtu vienlaicīgi mājās, jo kāds strādā arī nakts maiņas. Mūsu grafikiem ir grūti izsekot, citi strādā 5 dienas pēc kārtas, citiem tā ir prakse un ritms savādāks. Pārsvarā dalāmies rīta un vakara maiņās.
Vasaru es izlaižu. Vidējā temperatūra pa dienu ir 11 grādi, ja paveicas, tad 13. Bet ir arī dienas, kad nav siltāks par 9 grādiem. Esmu jau pieradusi pie rudens un sevi mierinu, ka vasaru es piedzīvoju aprīlī Slovākijā. Vienīgi bildes no draugiem Latvijā, kur 30 grādi katru dienu, nedaudz traucē. Mums, ja ļoti paveicas, ir viena saulaina diena nedēļā, tad visām kafejnīcām durvis vaļā uz terasēm un islandieši ņem brīvdienu un skrien uz pludmali. Pēc vietējo sacītā, šī ir aukstākā vasara pēdējo 140 gadu laikā. Lietus te ir katru dienu, protams, arī vējš. Tāpēc, ja redzi kādu cilvēku ar lietussargu, zini, ka tas ir tūrists, jo vietējie velk lietus mēteļus. Mākoņu masa ir ļoti bieza, sauli neredzu un neesmu nemaz nosauļojusies, ja nu vienīgi palikusi vēl bālāka. Veikalos pie kasēm košļeņu vietā vari nopirkt D vitamīnus.
Te viss ir dārgs. Uz to biju gatavojusies, bet vienalga pārsteidza ārprātīgās cenas. Labi, ka darbā varu paēst brokastis un pusdienas. Protams, arī lielākā daļa tūru ir par velti. Un sabiedriskā transporta karte. Tad, nu, skaitu, cik es ietaupu. Tagad, kad māku pagatavot kafiju, to dzeru tikai darbā. Un iepērkos pārsvarā vienā veikalā, kas ir vislētākais. Ja vēlies paēstu vietējo zivju zupu, tad būs jāšķiras no 25 eiro.
Runājot par pirmo nedēļu, man jāsaka, ka ir ļoti paveicies ar mentoru, kurš ir arī hosteļa menedžeris. Pirmās dienas man bija apmācības, tīrīju istabiņas, tualetes, apguvu rezervācijas procesu datorā. Ja no sākuma likās, ka viss notiek pa ātru un neko nesaprotu, pēc pirmās nedēļas viss iegāja kaut cik saprotamās sliedēs. Pirmās brīvdienas izmantoju, iepazīstot Reikjaviku, mentors man izsniedza pilsētas karti, kur iekļautie muzeji ir par velti. Par visu skaties galerijā!
Dzīvoju es mājā, ko dalu ar 10 jauniešiem, kuri strādā HI (Hostelling International) ķēdes hosteļos. Pirmo mēnesi dzīvoju viena istabiņā, bet sākot ar augustu man pievienojās austriete Lisa. Mājā esam jaunieši no visādām valstīm - Itālija, Nīderlande, Austrija, Ēģipte, Bulgārija, Ungārija, Dānija, Turcija, Lietuva. Nav tāds brīdis, kad visi būtu vienlaicīgi mājās, jo kāds strādā arī nakts maiņas. Mūsu grafikiem ir grūti izsekot, citi strādā 5 dienas pēc kārtas, citiem tā ir prakse un ritms savādāks. Pārsvarā dalāmies rīta un vakara maiņās.
Vasaru es izlaižu. Vidējā temperatūra pa dienu ir 11 grādi, ja paveicas, tad 13. Bet ir arī dienas, kad nav siltāks par 9 grādiem. Esmu jau pieradusi pie rudens un sevi mierinu, ka vasaru es piedzīvoju aprīlī Slovākijā. Vienīgi bildes no draugiem Latvijā, kur 30 grādi katru dienu, nedaudz traucē. Mums, ja ļoti paveicas, ir viena saulaina diena nedēļā, tad visām kafejnīcām durvis vaļā uz terasēm un islandieši ņem brīvdienu un skrien uz pludmali. Pēc vietējo sacītā, šī ir aukstākā vasara pēdējo 140 gadu laikā. Lietus te ir katru dienu, protams, arī vējš. Tāpēc, ja redzi kādu cilvēku ar lietussargu, zini, ka tas ir tūrists, jo vietējie velk lietus mēteļus. Mākoņu masa ir ļoti bieza, sauli neredzu un neesmu nemaz nosauļojusies, ja nu vienīgi palikusi vēl bālāka. Veikalos pie kasēm košļeņu vietā vari nopirkt D vitamīnus.
Te viss ir dārgs. Uz to biju gatavojusies, bet vienalga pārsteidza ārprātīgās cenas. Labi, ka darbā varu paēst brokastis un pusdienas. Protams, arī lielākā daļa tūru ir par velti. Un sabiedriskā transporta karte. Tad, nu, skaitu, cik es ietaupu. Tagad, kad māku pagatavot kafiju, to dzeru tikai darbā. Un iepērkos pārsvarā vienā veikalā, kas ir vislētākais. Ja vēlies paēstu vietējo zivju zupu, tad būs jāšķiras no 25 eiro.
Runājot par pirmo nedēļu, man jāsaka, ka ir ļoti paveicies ar mentoru, kurš ir arī hosteļa menedžeris. Pirmās dienas man bija apmācības, tīrīju istabiņas, tualetes, apguvu rezervācijas procesu datorā. Ja no sākuma likās, ka viss notiek pa ātru un neko nesaprotu, pēc pirmās nedēļas viss iegāja kaut cik saprotamās sliedēs. Pirmās brīvdienas izmantoju, iepazīstot Reikjaviku, mentors man izsniedza pilsētas karti, kur iekļautie muzeji ir par velti. Par visu skaties galerijā!
Par gaidāmajām tūrēm nākamajos ierakstos. Stay tuned!
Sveicieni un bučas visiem mīļajiem!
Vilks out
Sveicieni un bučas visiem mīļajiem!
Vilks out